Uzziniet Zodiaka Zīmes Savietojamību
Ārsts paskaidro, kāpēc viņš pārbauda mirušā pacienta Facebook, pirms paziņo viņu vecākiem
Tendences
Mīļotā cilvēka zaudēšana viegli ir sliktākais mirklis, ar ko jūs savā dzīvē saskarsities.

Mīļotā cilvēka zaudēšana viegli ir sliktākais mirklis, ar ko jūs savā dzīvē saskarsities. Bet tas var ietekmēt arī ārstus, kuriem tas ir jāpaziņo pacienta draugiem un ģimenei. , neatliekamās palīdzības ārsts St. Vincent Emergency Physicians Indianapolisā, Indiānas štatā, izmantoja LinkedIn, lai pastāstītu par iemeslu, kāpēc viņš aplūko pacienta Facebook lapu, pirms paziņo vecākiem, ka viņi ir miruši.
Raksts turpinās zem sludinājumaBet tas var būt grūti arī tiem, kas izturas pret savu mīļoto.

Ziņa ar nosaukumu “Es apskatīšu tavu Facebook profilu, pirms pateikšu tavai mātei, ka tu esi miris” ir piesaistījis tūkstošiem atzīmju “Patīk” un komentāru.
'Tas mani padara par cilvēku,' iesāk Profeta. 'Redzi, es gatavojos mainīt viņu dzīvi — jūsu mamma un tētis, tas ir. Apmēram pēc piecām minūtēm viņi nekad vairs nebūs tādi, kā viņi nekad vairs nebūs laimīgi.'
Luiss M. Profeta MD, neatliekamās palīdzības ārsts, izmantoja LinkedIn, lai pastāstītu par dīvainu lietu, ko viņš dara, pirms informē cilvēkus, ka tuvinieks ir miris.

'Šobrīd, godīgi sakot, jūs esat tikai bezvārda līķis, kas jūtas kā slapjš avīžu maiss, ko mēs sitām, iedurot IV līnijas, caurules un adatas, izmisīgi cenšoties jūs glābt. Nav nekādas kustības, nav dzīves, nekas, kas man teiktu, ka tev kādreiz bija sapņi vai vēlmes. Esmu viņiem parādā, lai pirms došanās iekšā uzzinātu par tevi.
'Tāpēc, ka šobrīd... es esmu dusmīgs uz tevi, par to, ko tu izdarīji ar sevi un ko grasāties viņiem darīt. Es neko par tevi nezinu. Esmu parādā tavai mammai, lai ielūkotos tavā kādreizējā... dzīvā pasaule.'
Raksts turpinās zem sludinājumaProfeta saka, ka viņš vienmēr pārbauda pacienta sociālo mediju kontus pēc tam, kad viņi ir miruši.

Profeta skaidro, ka pacienta nāve viņu sadusmo:
'Iespējams, jūs sūtījāt īsziņas, nevis skatījāties ceļu, vai arī bijāt piedzēries, kad jums vajadzēja lietot Ubered. Varbūt jūs pirmo reizi šņāca heroīnu vai Xanax vai kola rindu, izmēģinājāt metožu vai iespiedāt Vicodin universitātes pilsētiņas ballītē un izdarījāt pāris kadri.'
Raksts turpinās zem sludinājumaProfeta turpina paskaidrot, kāpēc viņš pārbauda pacienta Facebook lapu.

'Iespējams, jūs vienkārši braucāt ar velosipēdu bez ķiveres vai neņēmāt vērā savu vecāku brīdinājumu, kad viņi lūdza nekavēties ar šo 'draugu' vai būt piesardzīgākam, ierodoties četrvirzienu pieturā. Varbūt jūs vienkārši padevās.'
'Varbūt tas bija tikai tavs laiks, bet iespējams... tā nebija.'
Raksts turpinās zem sludinājuma'Iespējams, ka mums kaut kur būs viens kopīgs draugs. Es pazīstu daudzus cilvēkus.'

Profeta turpina paskaidrot, kāpēc viņš pārbauda pacienta Facebook lapu:
'Tāpēc es paņemu jūsu izbalējušo jūsu vadītāja apliecības attēlu un uzklikšķinu uz sava iPhone, atveru Facebook un meklēju jūsu vārdu. Iespējams, ka mums kaut kur būs viens kopīgs draugs. Es pazīstu daudzus cilvēkus.'
Raksts turpinās zem sludinājuma'Es redzu, ka tu valkā to pašu kaklarotu un auskarus, kas tagad atrodas parauga krūzē uz letes.'

'Es redzu, ka tu valkā to pašu kaklarotu un auskarus, kas tagad atrodas parauga krūzē uz letes, to pašu bumbu cepuri vai jaku, kas ir atdalīta ar traumu šķērēm un pavilkta zem aizmugures, odere ir notraipīta ar asinīm. Izskatās, ka jūs Es to valkāju uz U2 koncertu. Dzirdēju, ka tas bija lieliski.'
Raksts turpinās zem sludinājuma'Es redzu jūsu smaidu, kā tam vajadzētu būt, acu krāsu, kad tās ir piepildītas ar dzīvību, jūsu laiku pludmalē, pūšot sveces.'

'Es redzu tavu smaidu, kā tam vajadzētu būt, acu krāsu, kad tās ir piepildītas ar dzīvību, tavu laiku pludmalē, sveču nopūšanu, Ziemassvētkus pie vecmāmiņas; ak, tev arī ir maltietis. Es to redzu. Es redzu tu stāvi kopā ar savu mammu un tēti pie izkārtnes uz savu koledžu. Labi, es precīzi zināšu, kas viņi ir, kad ieiešu istabā. Tas man padara to daudz vieglāk, man jāuzdod par vienu jautājumu mazāk. '
Raksts turpinās zem sludinājuma'Jums ir paveicies, ka jums tas nav jāredz.'

'Tev ir paveicies, ka tev tas nav jāredz. Tētis atkal un atkal kliedz tavu vārdu, mamma izrauj matus, saritinājusies uz grīdas ar roku uz galvas, it kā viņa mēģinātu pasargāt sevi no neredzēti sitieni.'
'Es pārbaudu jūsu Facebook lapu, pirms saku, ka esat miris, jo tas man atgādina, ka es runāju par cilvēku, kādu viņi mīl — tas apklusina balsi manā galvā, kas šobrīd kliedz uz jums, kliedzot: 'Tu māte -- Ker, kā tu varēji to darīt ar viņiem, cilvēkiem, kurus tu it kā mīli!''
Raksts turpinās zem sludinājumaZiņa saņēma daudz spēcīgu komentētāju reakciju.

'Oho,' rakstīja viens lietotājs. 'Tas lika man tik stipri raudāt, es raudāju kā mazulis. Visu mūžu esmu cīnījies ar garīgo veselību, tostarp smagu depresiju un trauksmi. Domājot par to, cik tuvu esmu nonācis, lai to darītu ar savu mammu un patēvu, pilnībā salūzt. mana sirds. Es vienmēr esmu domājusi, ka nekad tīši to nedarīšu (lai gan esmu bijis kārdināts), taču tas man patiešām atvēra acis, cik daudz uzmanīgākam man jābūt. Šis ir tik traģiski skaists ieraksts. Liels paldies par dalīšanās.'
Raksts turpinās zem sludinājumaDiskusijā iesaistījās arī citi medicīnas darbinieki.

'Tāda patiesība šajā stāstā,' piebilda kāds cits. 'Kā ER MĀSA varu teikt, ka esmu vairākkārt bijusi dusmīga egoistiskas uzvedības dēļ, kas ir izraisījusi pts nāvi! Doma par to pastāstīt ģimenes locekļiem ir sirdi plosoša! Kliedzieni, kliedzieni ir kā dūrieni sirdī! Tu iemācies esi sastindzis, lai aizsargātu savu emocionālo garastāvokli! Esmu pieķērusies mirušajiem izteikt savu viedokli un jautāt, kāpēc tu būtu tik savtīgs?!!!Es viņus sakoptu ģimenes apskatei, pēc tam atrastos, meklējot Facebook, meklējot pavedienus! Tāpat kā jūs minējāt rakstā, tas man ļāva ieskatīties cilvēka dzīvē.'
Raksts turpinās zem sludinājumaKo tu domā?

'Kad es biju mediķis, kad vien varēju, es lūdzu viņiem pastāstīt kādu smieklīgu stāstu par kādu, kuru viņi mīlēja,' piebilda kāds cits medicīnas darbinieks. 'Es to darīju daļēji, lai novērstu viņu domas par notiekošo, bet arī tāpēc, ka tad, kad viņiem tas neizdevās, es varēju skatīties viņu mīļotajam acīs un teikt: 'Viņi man pastāstīja šo stāstu. Viņi man stāstīja, cik ļoti viņi tevi mīl.' Es to ienīdu, kad nevarēju viņiem to dot.'