12 ieteikumi informācijas distopijas risināšanai

Tas ir iegūts no plašāka 250 politikas ieteikumu saraksta, ko veidojusi starptautiska ekspertu grupa.

Autors: Peškova/ Shutterstock

lasīt spāņu valodā

UZ Informācijas un demokrātijas forums darba grupa publicēja sarakstu ar 250 risinājumiem, lai novērstu gan dezinformācijas, gan dezinformācijas globālos draudus.

Foruma vadītājs Kristofs Deloārs teica novembrī Ziņot parāda, 'ka ir iespējams strukturāls risinājums, lai izbeigtu informatīvo haosu, kas rada būtiskus draudus demokrātijām.'

Forums ir daļa no lielākas grupas, ko sauc par Starptautisko informācijas un demokrātijas iniciatīvu, kuras 'mērķis ir nodrošināt demokrātiskas garantijas globālajā komunikācijas un informācijas telpā'. Iniciatīva sastāv no foruma un Starptautiskās informācijas un demokrātijas partnerības, nesaistošas ​​rezolūcijas, ko parakstījušas 38 valstis, kas veicina demokrātijas principus globālajā informācijā. Foruma uzdevums ir izpētīt, atbalstīt un atbalstīt risinājumus globālās informācijas infrastruktūras aizsardzībai.

Iniciatīvas vadības komiteju līdzpriekšsēdētājs bija Stenfordas kiberpolitikas centra starptautiskās politikas direktore un Kibermiera institūta prezidente Marietje Šake. Viņa iestājās par alternatīvu bieži vien binārajām politikas priekšrakstiem, kas pretstata privātos uzņēmumus šķietami drakoniskām valdības darbībām.

'Izmantojot starpvaldību partnerību informācijas un demokrātijas jomā, demokrātiskie līderi atzīst informācijas un saziņas telpu kā' sabiedrisko labumu,' sacīja Šake. 'Tagad viņiem ir jāīsteno savas saistības valsts un starptautiskā līmenī.'

Marija Resa, kura ir arī vadības komitejas līdzpriekšsēdētāja un Filipīnu ziņu izdevuma Rappler izpilddirektore, apgalvoja, ka nav nejaušība, ka šķeļošie līderi vislabāk darbojas sociālajos medijos. 'Sociālie mediji, kas kādreiz bija veicinātāji, tagad ir postītājs, veidojot sadalījumu - domāšanu 'mēs pret viņiem' - savu platformu dizainā,' sacīja Ressa.

Saskaroties ar saviem draudiem Filipīnās, Ressa pauda pārliecību par iniciatīvas darbu, sakot: 'Mēs atradām ekspertus, kuri ir apsēsti ar strukturālu risinājumu meklēšanu, lai labotu mūsu informācijas distopiju.'

128 lappušu garā dokumenta autori īpaši izcēla 12 no saviem 250 politikas ieteikumiem:

1. Pārredzamības prasībām jāattiecas uz visām platformu galvenajām funkcijām publiskās informācijas ekosistēmā: satura regulēšanu, satura ranžēšanu, satura mērķauditorijas atlasi un sociālās ietekmes veidošanu.
2. Regulatoriem, kas ir atbildīgi par pārredzamības prasību izpildi, vajadzētu būt stingrai demokrātiskai pārraudzībai un revīzijas procesiem.
3. Sankcijas par neatbilstību varētu ietvert lielus naudas sodus, obligātu publicitāti reklāmkarogu veidā, izpilddirektora atbildību un administratīvas sankcijas, piemēram, piekļuves slēgšana valsts tirgum.
4. Platformām ir jāievēro cilvēktiesību principu kopums satura moderēšanai, pamatojoties uz starptautiskajiem cilvēktiesību tiesību aktiem: likumība, nepieciešamība un samērīgums, likumība, vienlīdzība un nediskriminācija.
5. Platformām būtu jāuzņemas tādas pašas saistības plurālisma ziņā, kādas ir raidorganizācijām dažādās jurisdikcijās, kurās tās darbojas. Piemērs varētu būt brīvprātīga godīguma doktrīna.
6. Platformām jāpaplašina moderatoru skaits un jāiztērē minimālā procentuālā daļa no saviem ienākumiem, lai uzlabotu satura pārskatīšanas kvalitāti, jo īpaši riska valstīs.
7. Digitālās arhitektūras un programmatūras inženierijas drošības un kvalitātes standarti būtu jāīsteno Digitālo standartu izpildes aģentūrai. Informācijas un demokrātijas forums varētu uzsākt priekšizpēti par to, kā šāda aģentūra darbotos.
8. Būtu jāaizliedz platformu interešu konflikti, lai izvairītos no tā, ka informācijas un komunikācijas telpu pārvalda vai ietekmē komerciālas, politiskas vai citas intereses.
9. Būtu jādefinē kopregulatīvais regulējums sabiedrisko interešu žurnālistikas satura veicināšanai, pamatojoties uz pašregulācijas standartiem, piemēram, Žurnālistikas trasta iniciatīvu; jāpievieno berze, lai palēninātu potenciāli kaitīga vīrusu satura izplatīšanos.
10. Pasākumi, kas ierobežo maldinoša satura viralitāti, būtu jāīsteno, ierobežojot dažas funkcijas; izvēles funkcijas, lai saņemtu grupas ziņojumus, un pasākumi lielapjoma ziņojumapmaiņas un automatizētas darbības apkarošanai.
11. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem būtu jāprasa labāk informēt lietotājus par saņemto ziņojumu izcelsmi, jo īpaši marķējot tos, kas ir pārsūtīti.
12. Būtu jāpastiprina lietotāju paziņošanas mehānismi par nelegālu saturu un apelācijas mehānismi lietotājiem, kuriem ir aizliegts izmantot pakalpojumus.

Lai piekļūtu FactChat vietnē WhatsApp un sekotu prezidenta pārejai, noklikšķiniet uz hi.factchat.me angļu valodai un hi.factchat.me spāņu valodai.

Laura Vefere ir IFCN FactChat koordinatore un Venecuēlas ziņu veikala @Efecto Cocuyo līdzdibinātāja. Viņu var sasniegt laurafactchat@gmail.com vai Twitter vietnē @laura_weffer.

Darba grupa no Informācijas un demokrātijas forums publicēja sarakstu ar 250 risinājumiem, lai novērstu globālos dezinformācijas draudus.

Foruma prezidents Kristofs Deloārs sacīja, ka ziņojums parāda, 'ka ir iespējams strukturāls risinājums, lai izbeigtu informācijas haosu, kas rada būtiskus draudus demokrātijām'.

Forums ir daļa no Starptautiskās informācijas un demokrātijas iniciatīvas, kurai ir arī Starptautiskā Informācijas un demokrātijas asociācija, nesaistoša rezolūcija, ko parakstījušas 38 valstis un kas veicina demokrātijas principus pasaules informācijā. Foruma uzdevums ir pētīt, atbalstīt un veicināt risinājumus globālās informācijas infrastruktūras aizsardzībai.

Iniciatīvas vadības komiteju vadīja Marietje Schaake, Stenfordas Kiberpolitikas centra starptautiskās politikas direktore un Kibermiera institūta prezidente. Viņa iestājās par alternatīvu bieži vien binārajām politikas priekšrakstiem, kas pretstata privātos uzņēmumus šķietami drakoniskām valdības darbībām. 'Ar Starpvaldību informācijas un demokrātijas asociācijas starpniecību demokrātiskie līderi atzīst informācijas un komunikācijas telpu kā 'sabiedrisku labumu',' sacīja Šake. 'Tagad viņiem ir jāīsteno savas politiskās saistības nacionālā un starptautiskā līmenī.'

Marija Resa, kura ir arī vadības komitejas līdzpriekšsēdētāja un Filipīnu ziņu izdevuma Rappler izpilddirektore, sacīja, ka nav nejaušība, ka šķeltnieciskie vadītāji sociālajos medijos darbojas labāk. 'Sociālie mediji, kas kādreiz bija veicinātāji, tagad ir iznīcinātāji, radot šķelšanos - 'mēs pret viņiem' domāšanu - viņu platformu dizainā,' sacīja Ressa.

Saskaroties ar saviem draudiem Filipīnās, Ressa pauda pārliecību par iniciatīvas darbu, sakot, ka 'mēs atklājām, ka eksperti ir apsēsti ar strukturālu risinājumu meklēšanu, lai labotu mūsu informācijas distopiju'.

128 lappušu garā dokumenta autori īpaši apsvēruši 12 no 250 politikas ieteikumiem:

1. Pārredzamības prasībām jābūt saistītām ar visām platformu pamatfunkcijām sabiedrības informācijas ekosistēmā: satura moderāciju, satura klasifikāciju, satura atlasi un sociālās ietekmes radīšanu.
2. Regulatoriem, kuru uzdevums ir nodrošināt pārredzamības prasības, ir jābūt stingriem demokrātiskiem pārraudzības un revīzijas procesiem.
3. Sodi par noteikumu neievērošanu varētu ietvert lielus naudas sodus, obligātu reklāmkarogu reklāmu, izpilddirektora atbildību un administratīvas sankcijas, piemēram, valsts tirgus piekļuves slēgšanu.
4. Platformām būtu jāievēro cilvēktiesību principu kopums satura moderēšanai, pamatojoties uz starptautiskajiem cilvēktiesību tiesību aktiem: likumība, nepieciešamība un samērīgums, likumība, vienlīdzība un nediskriminācija.
5. Platformām būtu jāuzņemas tādi paši pienākumi plurālisma ziņā, kādi ir raidorganizācijām dažādās jurisdikcijās, kurās tās darbojas. Kā piemēru varētu minēt doktrīnu par brīvprātīgu vienlīdzību.
6. Platformām būtu jāpaplašina moderatoru skaits un minimālā procentuālā daļa no saviem ieņēmumiem jāpiešķir satura pārskatīšanas kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši riskam pakļautajās valstīs.
7. Digitālo standartu izpildes aģentūrai būtu jāīsteno digitālās arhitektūras un programmatūras inženierijas drošības un kvalitātes standarti. Informācijas un demokrātijas forums varētu ierosināt priekšizpēti par to, kā šāda struktūra darbotos.
8. Būtu jāaizliedz platformu interešu konflikti, lai novērstu to, ka informācijas un saziņas telpu pārvalda vai ietekmē komerciālas, politiskas vai citas intereses.
9. Būtu jādefinē kopregulatīvais regulējums, lai veicinātu sabiedriski interesējošu žurnālistikas saturu, pamatojoties uz pašregulācijas normām, piemēram, žurnālistikas uzticības iniciatīvu; jāpievieno berze, lai palēninātu potenciāli kaitīga vīrusu satura izplatīšanos.
10. Ir jāpiemēro pasākumi, kas ierobežo maldinoša satura viralitāti dažu funkcionalitātes ierobežojumu dēļ; izvēles funkcijas, lai saņemtu grupu, un pasākumi lielapjoma ziņojumapmaiņas un automatizētas darbības apkarošanai.
11. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem būtu jāprasa labāk informēt lietotājus par saņemto ziņojumu izcelsmi, jo īpaši marķējot tos, kas ir … nosūtīti.
12. Būtu jāstiprina mehānismi, lai lietotāji paziņotu par nelegālu saturu, un apelācijas mehānismi lietotājiem, kuriem bija aizliegts piekļūt pakalpojumiem.

Lai piekļūtu FactChat vietnē WhatsApp un sekotu nākamajiem kampaņas gadījumiem, noklikšķiniet uz spāņu valodas on hi.factchat.me un angļu valodā in hi.factchat.me .

Laura Vefere ir IFCN FactChat koordinatore un Venecuēlas digitālā medija @Efecto Cocuyo līdzdibinātāja. Ar jums var sazināties pa e-pastu laurafactchat@gmail.com vai Twitter: @laura_weffer.