Aptauja liecina, ka lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka ziņu loma ir ļoti svarīga, taču viņi redz arvien lielāku novirzi.

'Pat ja amerikāņi uzskata, ka mediji ir vainojami politiskajā plaisā... viņi lielākoties saskata mediju lomu šīs plaisas dziedināšanā.'

Laikraksta The New York Times eksemplāri tiek izlikti pārdošanai avīžu stendā. (AP fotoattēls/Kin Cheung)

Lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka plašsaziņas līdzekļi ir vitāli svarīgi demokrātijai, taču viņi redz arvien lielāku neobjektivitāti ziņu atspoguļojumā, jauns ziņojums no Gallup un Knight Foundation atrasts.

Saskaņā ar ziņojumu aptuveni 84% amerikāņu teica, ka ziņu mediji ir “kritiski” vai “ļoti svarīgi” demokrātijai. Tomēr 49% aptaujāto ziņu atspoguļojumā saskata “lielu daļu” politisko aizspriedumu.

'Lielākā daļa amerikāņu ir zaudējuši uzticību plašsaziņas līdzekļiem, lai ziņas sniegtu objektīvi,' sacīja Naita vecākais viceprezidents un galvenais programmas vadītājs Sems Gils. 'Tas ir kodīgs mūsu demokrātijai.'

Gallup un Naits savā jaunākajā ziņojumā “American Views 2020: Trust, Media and Democracy” aptaujāja vairāk nekā 20 000 ASV pieaugušo. Tas ir balstīts uz iepriekšējo ziņojumu 2018. gadā veica Gallup un Knight Foundation .

Politiskajai piederībai bija galvenā loma cilvēku uzskatu par presi noteikšanā. Lai gan 22% demokrātu un 51% neatkarīgo ir 'nedaudz' vai 'ļoti' nelabvēlīgs viedoklis par ziņu medijiem, aptuveni trīs ceturtdaļas republikāņu jutās līdzīgi, liecina ziņojums.

Politiskās piederības loma ir atspoguļota visā ziņojumā, jo īpaši nosakot, vai politiski uzbrukumi presei ir pamatoti. Lai gan 80% amerikāņu uzskata, ka prese tiek politiski iedragāta, 70% demokrātu uzskata, ka uzbrukumi nav pamatoti; negatīvi, 61% republikāņu uzskata, ka uzbrukumi ir attaisnojami.

Vairākums (79%) arī uzskata, ka presei ir jādažādo ziņotāju personāls, teikts ziņojumā. Tomēr politiskā piederība un rase arī spēlēja galveno lomu, nosakot, ko šī dažādošana nozīmēs. Melnie amerikāņi un demokrāti par prioritāti izvirzīja rasu un etnisko daudzveidību, savukārt republikāņi un baltie indivīdi sliecās uz prioritāti piešķirt politisko uzskatu dažādību.

Četri no pieciem amerikāņiem arī uztvēra dezinformāciju tiešsaistē kā 'lielu problēmu'. Gandrīz trīs ceturtdaļas amerikāņu (73%) vēlas, lai lielie tehnoloģiju uzņēmumi atrastu veidus, kā tiešsaistē izslēgt nepatiesu vai naidīgu informāciju.

Ziņojumā arī uzsvērta vietējo ziņu loma pilsoniskajā iesaistē.

Aptuveni 31% aptaujāto personu teica, ka viņi 'ļoti cieši' seko līdzi ziņām savā kopienā, kas ir vairāk nekā 25% 2017. gadā. Tie, kas sekoja saviem vietējiem ziņu avotiem, biežāk balsoja vietējās vēlēšanās. Viņi retāk teica: 'tādiem cilvēkiem kā es nav nekādas teikšanas par to, ko dara valdība.'

Vairākums arī uzskatīja, ka presei ir bijusi nozīme politiskās šķelšanās veidošanā ASV. Aptuveni 48% aptaujāto uzskatīja, ka presei ir 'liela daļa' vainas par politisko šķelšanos ASV, un vēl 36% uzskata, ka presei ir 'mērena daļa' vainas.

Tomēr gandrīz identisks procents uzskata, ka prese var palīdzēt mazināt plaisu.

'Lai gan amerikāņi uzskata, ka mediji ir vainojami politiskajā plaisā valstī, viņi lielākoties saskata mediju lomu šīs plaisas dziedināšanā,' teikts ziņojumā. 'Tā kā Amerika šobrīd saskaras ar katastrofālu un padziļinātu veselības un finanšu krīzi un crescendo saucieniem pēc rasu taisnīguma, kas pārbauda mūsu sociālo kohēziju, kopīgu, uz faktiem balstītu stāstījumu atrašana plašsaziņas līdzekļos būs svarīgāka nekā jebkad agrāk.'

Nikola Asberija ir Kanzasas universitātes vecākā studente, kas studē žurnālistiku un sieviešu dzimuma un seksualitātes pētījumus. Viņu var sasniegt Twitter @NicoleAsbury vai pa e-pastu.